saputot
saputot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Putojot radīt, parasti viscaur, ar gaisu pildītus pūslīšus, poras (šķidrā vai pusšķidrā masā). Putojot sajaukt (divas vai vairākas vielas).
PiemēriSaputot olas baltumu.
- Saputot olas baltumu.
- Saputot olu ar cukuru.
- Putukrējumu saputo, pievienojot karoti cukura un vaniļu.
- ..kartupeļu masu, ar koka karoti maisot, saputo, kamēr tā čaugana.
1.1.Panākt, ka (kas, piemēram, ziepes) rada, parasti daudz, putu.
PiemēriSaputot šampūnu matos.
- Saputot šampūnu matos.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
Piemēri..ziemeļrīteņa saputotā jūra jau bija ietinusi sevī ostas molus..
- ..ziemeļrīteņa saputotā jūra jau bija ietinusi sevī ostas molus..
- Lielākā tiesa Pūpola jūras skatos rādīti vētras sakulti, saputoti brāzmaini ūdeņi..
- Motorlaiva cēlās un plaka, atstādama aiz sevis burzguļainu, saputotu vagu.
2.1.intrans.; reti Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
Piemēri..pār gludo [ūdens virsmas] mieru.. kuģis pārvelk nerimtīgu švīku, un kuģis iet, un upe saputo..
- ..pār gludo [ūdens virsmas] mieru.. kuģis pārvelk nerimtīgu švīku, un kuģis iet, un upe saputo..
3.reti Pieļaut, būt par cēloni, ka (dzīvniekam) uz ķermeņa virsmas izdalās putas lielākā daudzumā.
PiemēriAr vienu rāvienu brūtes vedējs notur saputotos kumeļus pie pašām namdurvīm.
- Ar vienu rāvienu brūtes vedējs notur saputotos kumeļus pie pašām namdurvīm.
Avoti: 7-1. sējums