sapūt
sapūt parasti 3. pers., -pūst, pag. -puva; intrans.
Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi. Arī satrupēt.
PiemēriSapuvuši kartupeļi.
- Sapuvuši kartupeļi.
- Sapuvuši baļķi.
- Logi sapuvuši un tikko turas sarūsējušās virās.
- pārn. «Tā ir sapuvusi morāle, ko tu sludini.»
Avoti: 7-1. sējums