saputoties
saputoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Refl. → saputot1. Tikt saputotam.
PiemēriPutukrējums labi saputojies.
- Putukrējums labi saputojies.
- Ziepju stienīšus izmanto bārdas skūšanai. Pēc sastāva tās ir cietas ziepes, kas viegli šķīst, ātri saputojas un veido noturīgas putas.
2.Refl. → saputot2. Tikt saputotam.
PiemēriNo kuģa dzenskrūves ūdens saputojas.
- No kuģa dzenskrūves ūdens saputojas.
3.Radīt, izdalīt putas, parasti lielākā daudzumā.
PiemēriKāposti mucā jau saputojušies.
- Kāposti mucā jau saputojušies.
Avoti: 7-1. sējums