saputēt
saputēt parasti 3. pers., -put, pag. -putēja; intrans.
1.Pārklāties, parasti pilnīgi, ar ko tādu, kas put.
PiemēriVienīgajā plauktā.. bija sagrūsti dažādi sadzeltējuši, saputējuši [papīru] ruļļi..
2.sar. Sabojāties, parasti pilnīgi, arī kļūt nelietojamam.
Piemēri«Vai tad māte nezina, ka cūku sile tā saputējusi, ka tajā ēdamais nemaz neturas?»
Avoti: 7-1. sējums