pielipt
pielipt -līpu, -līpi, -līp, pag. -lipu; intrans.
1.Līpot piesaistīties (pie kā, kam klāt).
PiemēriPie zābakiem pielipuši dubļi.
- Pie zābakiem pielipuši dubļi.
- Notīrīt pielipušās smiltis.
- Pie sveķiem pielīp kukaiņi.
- Tīkami smaržoja saulē sasilušais, pie rokām pielipušais māls.
- Valgā zeme pielipa pie kājām, Tā ka grūti bija soli spert.
- Mājās smaržo pēc miežu karašas, kas tikko izvilkta no krāsns un kam māte no apakšējās garozas nokasa pielipušās kļavu lapas.
1.1.Piesaistīties (pie kā, kam klāt), parasti mitruma iedarbībā.
Piemēri..viss viņa tumšais krekls bija izmircis un pielipis pie auguma.
- ..viss viņa tumšais krekls bija izmircis un pielipis pie auguma.
- ..rūsgana matu šķipsniņa pielipusi pie nosvīdušajiem deniņiem.
- Vējš trieca logos rupjas, retas lāses, arī kādu slapju, dzeltenu bērza lapu, tā pielipa stiklam un palika.
1.2.Piesaistīties (pie kā, kam klāt) – par putekļiem, gružiem u. tml.
PiemēriTēvs pasniedzās un noņēma [meitas] mugurai pielipušu pienenes pūciņu..
- Tēvs pasniedzās un noņēma [meitas] mugurai pielipušu pienenes pūciņu..
- Sakārtojis čemodāniņu, viņš pieceļas, nevērīgi noraus no ceļgala pielipušās drazas un paskatās uz augšu.
1.3.parasti divd. formā: pielipis. Būt pārklātam, sajauktam (ar ko sīku, lipīgu).
PiemēriViņš tikai redz puiša zvīņām pielipušo bārdu, zibošos zobus un vējā sajauktos matus.
- Viņš tikai redz puiša zvīņām pielipušo bārdu, zibošos zobus un vējā sajauktos matus.
1.4.pārn. Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) – par cilvēkiem.
PiemēriSalonos pasažieri liptin pielipa pie [lidmašīnas] iluminatoriem, priecādamies par zilgansudraboto Araratu..
- Salonos pasažieri liptin pielipa pie [lidmašīnas] iluminatoriem, priecādamies par zilgansudraboto Araratu..
- Pielipuši komandtiltiņam, mēs ar kapteini Klāvu visu laiku binokļos aplūkojam šo neparasti skaisto dabas ainavu.
1.5.pārn. Būt nekustīgi pievērstam (kam) – par acīm, skatienu.
PiemēriSvešais panākas vairāk telpas vidū, un puiku acis tūlīt pat pielīp viņa spodrajiem, garajiem zābakiem un galifē biksēm.
- Svešais panākas vairāk telpas vidū, un puiku acis tūlīt pat pielīp viņa spodrajiem, garajiem zābakiem un galifē biksēm.
1.6.pārn. Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
PiemēriKarpatos aizkustina mājiņas augstu kalnos, pielipušas tiem kā bezdelīgu ligzdas..
- Karpatos aizkustina mājiņas augstu kalnos, pielipušas tiem kā bezdelīgu ligzdas..
- Vienīgi tad, kad laide pielipa plecam, atvaļinātais mežsargs jutās atkal jauns un stiprs..
1.7.pārn. Neatlaidīgi atrasties (kāda) tuvumā; uzmācīgi izturoties, censties iegūt (kāda) labvēlību; arī pieķerties (kādam).
Piemēri«Pagājušo nedēļu.. es sastapu Vildi uz ielas.. Viņš man pielipa, staigāja līdzi.»
- «Pagājušo nedēļu.. es sastapu Vildi uz ielas.. Viņš man pielipa, staigāja līdzi.»
- Tikai Ūdris viens stāvēja kā atšķelta skabarga un nevarēja lāgā pielipt gludi ēvelētiem Cepļa draugiem.
- Cilvēkam.. allaž vajag, ko mīlēt. Nu, un Alfs pieķērās Fridolīnam. Un Fridolīns pielipa Alfam.
2.parasti 3. pers. Izraisīties organismā inficēšanās ceļā (par slimību).
PiemēriPielīp masalas.
- Pielīp masalas.
- Pielipa vējbakas.
- Nostāstos teikts, ka ziedojumi bijuši neaizskarami. Ja kāds pacēlis svešu ziedu, tad tam pielipusi zieda atstājēja slimība.
2.1.pārn. Tiekot pārņemtam, izraisīties, rasties (kādā) – par cita cilvēka psihisko stāvokli, īpašībām u. tml.
Piemēri..tēva uztraukums pielipa arī man.
- ..tēva uztraukums pielipa arī man.
- Eglājam patīk pētīt kartes, tas pielipis arī mazbērniem.
- Kā jau kuģa mediķim pienākas, viņš ēd pie viena galdiņa ar kapteini, ģērbjas akurāti kā kapteinis, un arī kustībās un manierēs viņam kaut kas pielipis no šī cilvēka.
2.2.pārn. Tikt pārņemtam, piesavinātam (piemēram, par vārdiem, skaņām).
Piemēri«Jādzīvo vien ir,» Miks nopietni teica, pie sevis nodomādams, ka šis sakāmais viņam pielipis no Teda..
- «Jādzīvo vien ir,» Miks nopietni teica, pie sevis nodomādams, ka šis sakāmais viņam pielipis no Teda..
- Dziesma ātri pielipa,.. to jau dungoja visa pilsētiņa.
Stabili vārdu savienojumi(Kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem). Kā pielipis. Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis).
- (Kādam) pielīp pie pirkstiem (arī pie nagiem) — sar. Saka par cilvēku, kas mēdz zagt.
- Kā pielipis — 1. Saka par cilvēku, kas ilgāku laiku nekustīgi atrodas vienā un tajā pašā vietā.2. Saka par cilvēku, retāk dzīvnieku, kas uzmācīgi kādam seko.
- Pielīp (klāt) kā dadzis (retāk piķis) — 1.sar. Saka par apnicīgi neatlaidīgu, uzmācīgu cilvēku.2. Saka par to, kas ļoti ietekmē (parasti pret paša gribu).
- Vēders pie mugurkaula pielipis (arī pieaudzis) — sar. Saka, ja ir ļoti izsalcis, arī izbadojies.
Avoti: 6-2. sējums