Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pajaukt
pajaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
PiemēriPajaukt biezputru, lai nepiedeg.
1.1.intrans.
PiemēriSabēru stērķeli spainī.. Tagad no trumuļa vārošu ūdeni virsū. Nu vajadzētu pajaukt [lai izgatavotu klīsteri].
2.Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
PiemēriPajāt veco žogu.
3.Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
PiemēriŠās precības vajag pajaukt, lai puisis pasteidzas.
4.Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
PiemēriPajaukt spēļu kārtis.
Avoti: 6-1. sējums