pajaukt
pajaukt -jaucu, -jauc, -jauc, pag. -jaucu; trans.
1.Neilgu laiku, mazliet jaukt (parasti vielu, masu). Pamaisīt.
PiemēriPajaukt biezputru, lai nepiedeg.
- Pajaukt biezputru, lai nepiedeg.
1.1.intrans.
PiemēriSabēru stērķeli spainī.. Tagad no trumuļa vārošu ūdeni virsū. Nu vajadzētu pajaukt [lai izgatavotu klīsteri].
- Sabēru stērķeli spainī.. Tagad no trumuļa vārošu ūdeni virsū. Nu vajadzētu pajaukt [lai izgatavotu klīsteri].
2.Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
PiemēriPajāt veco žogu.
- Pajāt veco žogu.
- Pajāt malkas grēdu.
- Vējš pajauc sniegu uz ielas.
- Pajaukt siena gubu.
- Kā viņās tālajās dienās māsa grib ielaist roku brāļa matos, paburzīt, pajaukt tos.
3.Neilgu laiku, mazliet traucēt (piemēram, pasākumu, norisi). Arī izjaukt.
PiemēriŠās precības vajag pajaukt, lai puisis pasteidzas.
- Šās precības vajag pajaukt, lai puisis pasteidzas.
- Dzidra: Nudien - tā vien izskatās, ka esam jūsu balli pajaukuši...
- Cik liekulīgi nopietnas sarunas Sebris tā nav pajaucis un nolicis lietas to īstajā, normālajā vietā!
4.Neilgu laiku, mazliet pārvietot, mainot iepriekšējo kārtību.
PiemēriPajaukt spēļu kārtis.
- Pajaukt spēļu kārtis.
Avoti: 6-1. sējums