sabotēt
sabotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
PiemēriTikai trīs gadi pagājuši, kopš beidzies karš, laukos bandīti sabotē kolektivizāciju, cenšas iebiedēt zemniekus, uzbrūk ar ieročiem rokās.
- Tikai trīs gadi pagājuši, kopš beidzies karš, laukos bandīti sabotē kolektivizāciju, cenšas iebiedēt zemniekus, uzbrūk ar ieročiem rokās.
- Pilsētu un lauku buržuāzija visādi sabotēja tautas varas pasākumus. Un tomēr jauncelsmes darbs ritēja sekmīgi.
- Tomēr «karagājiens uz Petrogradu» izjuka, boļševiku pārliecinātie dzelzceļnieki sabotēja kontrrevolūcijas ešelonus.
Avoti: 7-1. sējums