sabozties
sabozties -božos, -bozies, -bozās, pag. -bozos; refl.
1.parasti 3. pers. Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
PiemēriResnais runčuks palēcās uz augšu. Uzmeta kūkumu. Sabožas. Sita asti pret mūrīša ķieģeļiem.
1.1.Sacelties stāvus (par matiem, spalvām).
PiemēriDžuma vairs nespēja pacelt galvu, nelaka ūdeni. Saulei rietot, spalva uz kumbra sabožas - suns Džuma bija aizgājis uz citiem medību laukiem.
2.Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
Piemēri..vārīgie vasarnieki sabozušies rāvās kaut kur aizvējā vai vienkārši sabēga savās vasarnīcās.
3.sar. Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
PiemēriSabozies nerunāju ar Kristu ne vārda. Krists tomēr nenociešas un labinās man klāt. Viņš esot vainīgs, savu draugu izjokodams.
Avoti: 7-1. sējums