Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sabozties
sabozties -božos, -bozies, -bozās, pag. -bozos; refl.
1.parasti 3. pers. Sacelt stāvus matus, spalvas, piemēram, gatavojoties uzbrukumam, riestam, aizsargājoties (par dzīvniekiem).
PiemēriResnais runčuks palēcās uz augšu. Uzmeta kūkumu. Sabožas. Sita asti pret mūrīša ķieģeļiem.
  • Resnais runčuks palēcās uz augšu. Uzmeta kūkumu. Sabožas. Sita asti pret mūrīša ķieģeļiem.
  • Slimi putni ir mazkustīgi.. Viņi sēž sabozušies ar izpūrušām, netīrām spalvām.
1.1.Sacelties stāvus (par matiem, spalvām).
PiemēriDžuma vairs nespēja pacelt galvu, nelaka ūdeni. Saulei rietot, spalva uz kumbra sabožas - suns Džuma bija aizgājis uz citiem medību laukiem.
  • Džuma vairs nespēja pacelt galvu, nelaka ūdeni. Saulei rietot, spalva uz kumbra sabožas - suns Džuma bija aizgājis uz citiem medību laukiem.
  • Vārnai spalvas ap kaklu viegli sabozušās, īpaši, kad tā ķērc.
2.Savilkties, sarauties, arī ieslēpties (piemēram, apģērba gabalā), parasti aiz aukstuma.
Piemēri..vārīgie vasarnieki sabozušies rāvās kaut kur aizvējā vai vienkārši sabēga savās vasarnīcās.
  • ..vārīgie vasarnieki sabozušies rāvās kaut kur aizvējā vai vienkārši sabēga savās vasarnīcās.
  • Zīrakam bij vēsi. Viņš nolika pātagu, uzsēdās grožu līkumam virsū un sabožas biezajā, vatētā svārkā.
  • Pilsētā lija lietus... Tie, kas nebrauca ar tramvajiem, gāja sabozušies zem lietussargiem un lietus mēteļiem.
3.sar. Sadusmoties, saīgt, arī aizvainoties.
PiemēriSabozies nerunāju ar Kristu ne vārda. Krists tomēr nenociešas un labinās man klāt. Viņš esot vainīgs, savu draugu izjokodams.
  • Sabozies nerunāju ar Kristu ne vārda. Krists tomēr nenociešas un labinās man klāt. Viņš esot vainīgs, savu draugu izjokodams.
  • Dažs labs smej lielo smieklu, Ja smiet par citiem var, Bet sabožas un pieklust, Ja smiekli viņu skar.
  • ..viņi vairs nesarunājās, bet sēdēja blakus - abi klusi un sabozušies - kā cilvēki, kas nupat viens otru apvainojuši, sastrīdējušies..
  • sal. Zigurds vienmēr izskatījās it kā sabozies - apaļajā sejā lūpa nedaudz uzmesta, bet brūnās acis lūkojās mazliet caur pieri.
Avoti: 7-1. sējums