sabradāt
sabradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
PiemēriSabradāt zālāju.
- Sabradāt zālāju.
- ..zilonis spēja sabradāt degunradzi vai nosist to ar snuķi.
- pārn. Zinām - ja lauka malā aug kaut neliela birztala, tā aiztur negantniekus vējus, neļauj tiem sabradāt druvu.
Stabili vārdu savienojumiSabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām.
- Sabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām idioma — Rupji, varmācīgi izpostīt, iznīcināt. Rupji aizvainot, aizskart (parasti kāda jūtas). Neatzīt, neievērot (piemēram, tiesības).
1.1.Samīdīt (piemēram, sniegu).
PiemēriSniegs gāzās ar tādu aizgūtai, ka gājēju soļi to nejaudāja sabradāt.
- Sniegs gāzās ar tādu aizgūtai, ka gājēju soļi to nejaudāja sabradāt.
1.2.pārn. Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
PiemēriAk, cik vienkārši dažkārt ielauzties jebkurā svētumā un varmācīgi to sabradāt, aiz skaļām morāles frāzēm slēpjoties, cilvēku rupji izpliķēt..
- Ak, cik vienkārši dažkārt ielauzties jebkurā svētumā un varmācīgi to sabradāt, aiz skaļām morāles frāzēm slēpjoties, cilvēku rupji izpliķēt..
- Bet mīla kļūst par kauna dzeltu rētu, Par smagu bēdu, kur viss tumsas klāts, Ja savu skaidrību ļauj sabradāt.
- Luga un uzvedums ir kā traģisks farss par lolotām un sagrautām ilūzijām, par piesmietām un sabradātām cerībām..
2.Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
PiemēriSabradāt rasā kurpes.
- Sabradāt rasā kurpes.
- ..sabradāju kājas pa puķu dobēm un nomīņāju grīdsegu..
- Dāvis bija.. basām kājām, kuras.. svaigā zemē sabradātas, netīras.
2.1.Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
Piemēri..citreiz ar netīrām kājām sabradāja gaišo grīdas paklāju..
- ..citreiz ar netīrām kājām sabradāja gaišo grīdas paklāju..
- ..sabradātā grīda [iztēlē] pārvērtās margrietiņu pļavā un pa to.. nāca sedzacīte Baiba..
Avoti: 7-1. sējums