sabradāt
sabradāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
PiemēriSabradāt zālāju.
Stabili vārdu savienojumiSabradāt (arī samīdīt, samīt) kājām.
1.1.Samīdīt (piemēram, sniegu).
PiemēriSniegs gāzās ar tādu aizgūtai, ka gājēju soļi to nejaudāja sabradāt.
1.2.pārn. Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
PiemēriAk, cik vienkārši dažkārt ielauzties jebkurā svētumā un varmācīgi to sabradāt, aiz skaļām morāles frāzēm slēpjoties, cilvēku rupji izpliķēt..
2.Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
PiemēriSabradāt rasā kurpes.
2.1.Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
Piemēri..citreiz ar netīrām kājām sabradāja gaišo grīdas paklāju..
Avoti: 7-1. sējums