sabotēt
sabotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Apzināti izjaukt (ko, piemēram, pasākumu), nodarot kaitējumu, izvēršot pretdarbību, izvairoties no piedalīšanās u. tml.
PiemēriTikai trīs gadi pagājuši, kopš beidzies karš, laukos bandīti sabotē kolektivizāciju, cenšas iebiedēt zemniekus, uzbrūk ar ieročiem rokās.
Avoti: 7-1. sējums