sabojāt
sabojāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
Piemēri..vārpsta ir sabojāta - vienā malā nez kā iznācis nevajadzīgs slīpums.
1.1.Padarīt nekvalitatīvu, nepieņemamu (piemēram, garšu). Būt par cēloni tam, ka pazūd (apetīte).
PiemēriJa, galdu servējot, liek just vai pat atgādina, cik tas grūti, ēdienu garša ar to vien tiek sabojāta.
2.Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas. Ļoti pasliktināt (veselību).
PiemēriSabojāt kuņģi.
3.Panākt būt par cēloni, ka (kas) kļūst neglīts, nepatīkams, arī neatbilstošs kādām, parasti estētiskām, prasībām, normām.
PiemēriSabojāt izskatu ar nemākulīgu matu sakārtojumu.
3.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst neatbilstošs morāles, juridiskām normām.
PiemēriSlikti draugi sabojā cilvēku.
4.Padarīt grūtu, smagu (piemēram, dzīvi), izjaukt (piemēram, pasākumu, ieceri).
PiemēriSabojāts vakars.
4.1.Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
PiemēriDiemžēl karstums, moskīti, drudzis, likstas ar kuģi, smagais darbs.. sabojāja attiecības starp ekspedīcijas locekļiem..
Avoti: 7-1. sējums