sablīvēties
sablīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos
Refl. → sablīvēt. Tikt sablīvētam.
PiemēriSablīvējies ledus.
- Sablīvējies ledus.
- Sablīvējies sniegs.
- Sablīvējusies augsnes virskārta.
- Kuģi, atgriezušies no zvejas, stāvēja ostā, sablīvējušies cits pie cita..
- Ap desmit muzikantiem sablīvējies milzīgs skolēnu un pusaudžu pūlis.
- Līdzās eglēm tādā sausā un saulainā piegāzē sablīvējušies pusauga bērzi, baltalkšņi un apses ar majestātisku dižozolu vidū.
- pārn. Katram ir tādas stundas, kad sablīvējas izjūtas un simtiem problēmu jāizrisina dažos mirkļos.
Avoti: 7-1. sējums