sablīvēt
sablīvēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Padarīt, parasti pilnīgi, blīvu (blietējot, spiežot, aizdarot spraugas u. tml.).
PiemēriSablīvēts sniegs.
1.1.Novietot (ko) blīvi citu pie cita.
PiemēriSablīvēt istabā mēbeles.
1.2.parasti divd. formā: sablīvēts Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
PiemēriZaru galotnes daļā pumpuri [jāņogai] lielāko tiesu ir sablīvēti un bieži vien neattīstās.
Avoti: 7-1. sējums