Paplašinātā meklēšana
Meklējam sabojāt.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (198):
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu). Ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni.
- izniekot Ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu). Izšķiest (piemēram, spējas, dotības).
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi. Ar skrošu šāvienu savainot.
- saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- spārdīt Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar straujām kājas kustībām vairākkārt sist (pa ko), lai (to), piemēram, pārvietotu, sabojātu.
- spert Ar strauju kājas kustību sist (cilvēkam vai dzīvniekam) uzbrūkot, aizsargājoties. Ar strauju kājas kustību sist (pa ko), piemēram, lai (to) pārvietotu, sabojātu.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst. Ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- apdauzīt Atsitot, piesitot (ko), mazliet ievainot vai sabojāt.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelieto lamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus. Bakstot sabojāt, parasti pilnīgi. Arī sadurstīt (1).
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to). Braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- aizbojāt Daļēji sabojāt. Iebojāt (biežāk).
- pačākstēt Daļēji sabojāties (par veselību).
- sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- noķērnāt Darot (ko) nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- saķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi.
- noķēpāt Darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt.
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
- izdauzīt Dauzot sašķelt, sabojāt (tā, ka izbirst, izkrīt).
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- sadurt Durot radīt caurumus. Durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurstīt Durstot radīt caurumus. Durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- izecēt Ecējot izraut, iznīcināt (piemēram, augu), ecējot iznīcināt, sabojāt (kādu vietu).
- aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
- nograuzt Graužot sabojāt (visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
- nolauzt Gūstot traumu, salauzt, sabojāt, arī zaudēt (ķermeņa daļu).
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
- nogulēt Ilgāku laiku atrodoties virsū, saplacināt, sabojāt (piemēram, augus).
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- nosmēķēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz smēķēt; ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt veselību.
- nobradāt Ilgāku laiku, daudz bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīdīt Ilgāku laiku, daudz mīdot (ko), arī mīdoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīt Ilgāku laiku, daudz minot (uz kā), sabojāt, iznīcināt (to).
- nomīņāt Ilgāku laiku, daudz mīņājot (ko), arī mīņājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to). Nomīdīt (1).
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nostaigāt Ilgāku laiku, daudz staigājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- nošļūkāt Ilgāku laiku, daudz šļūkājot pa (ko), pāri (kam), sabojāt, iznīcināt (to).
- novāļāt Ilgāku laiku, daudz vāļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- noviļāt Ilgāku laiku, daudz viļājoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- izmīt Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus). Stipri apbružāt.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem. Sagrauzt (2).
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml. Šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- apkapāt Kapājot sabojāt vai iebojāt (visapkārt vai vietumis).
- sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi. Sakodīt (3).
- sakust Kūstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- salauzīt Lauzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- salauzt Laužot sabojāt, parasti pilnīgi.
- salauzt Laužot sabojāt, sakropļot (piemēram, kaulu). Sabojāt, sakropļot (ķermeņa daļu), laužot (tās) kaulu.
- nolauzt Laužot, atdalot daļu (no kā), sabojāt (to).
- saliekt Liecot sabojāt, parasti pilnīgi.
- apdedzināt Liesmās, augstā temperatūrā mazliet sabojāt (apģērbu, matus u. tml.).
- salocīt Lokot sabojāt, parasti pilnīgi. Saliekt (2).
- sagandēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu (ķermeņa daļu).
- sabeigt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- sabendēt Ļoti sabojāt (veselību). Padarīt slimu, ļoti novājināt (cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļu).
- aizēst Mazliet sabojāt (par vielu).
- iebojāt Mazliet, arī vietumis sabojāt.
- iebojāties Mazliet, arī vietumis sabojāties.
- papostīt Mazliet, daļēji sabojāt, arī sajaukt.
- saēst Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti par vielām).
- sagrauzt Mehāniski, ķīmiski u. tml. iedarbojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Saēst (3).
- samīdīt Mīdot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- samīņāt Mīņājot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- samocīt Nemākulības, paviršības u. tml. dēļ sabojāt, padarīt nekvalitatīvu, parasti pilnīgi (piemēram, produktu, augsni).
- izķēzīt Nemākulīgi ko darot, izbojāt, sabojāt.
- saķēzīt Nemākulīgi rīkojoties, sabojāt, parasti pilnīgi. Arī saķēpāt.
- padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
- sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
- sagrabēt Nolieloties, sabojāties, parasti pilnīgi.
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts. Norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
- uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
- savandīt Padarīt (piemēram, zemi, ceļu), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- noraut Pakļaujot berzei, atdalīt nost, arī sabojāt.
- sagaismot Pakļaujot kāda starojuma iedarbībai, arī pārgaismojot, sabojāt, parasti pilnīgi (gaismjutīgu materiālu).
- saēdināt Pakļaujot kodīgas vielas iedarbībai, sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- sapostīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, celtnes, teritorija) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, pārvēršas drupās.
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (priekšmetam) rodas, parasti ievērojami, defekti. Arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
- piesliedēt Pārvietojoties (piemēram, pa zāli, labību), atstāt nelielu sliedi (tajā), mazliet sabojāt (to).
- nosliedēt Pārvietojoties joslā (pa ko, pāri kam), atstāt sliedi (tajā), sabojāt (to).
- nopēdot Pārvietojoties un atstājot (kur) pēdu nospiedumus, sabojāt, iznīcināt (ko).
- sapelēt Pelējot sabojāties, parasti pilnīgi.
- samirkt Piesūkties, parasti viscaur, ar šķidrumu, tvaiku. Piesūcoties ar šķidrumu, tvaiku, sabriest, arī sabojāties, parasti pilnīgi.
- izķēmot Pilnīgi sabojāt (parasti formu, izskatu).
- izkropļot Pilnīgi sabojāt, arī daļēji iznīcināt.
- pazudināt Pilnīgi sabojāt, padarīt nevērtīgu (piemēram, mākslas darbu).
- saplēst Plēšot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt.
- saplīst Plīstot sadalīties. Plīstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- saplosīt Plosot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- saplucināt Plucinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saplūkāt Plūkājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- applūkāt Plūkājot, izraujot (ko visapkārt vai vietumis), sabojāt vai padarīt neizskatīgu.
- sapluinīt Plulnot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sapļaut Pļaujot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- aizpūt Pūstot mazliet sabojāties. _biežāk_ Iepūt.
- izpūt Pūstot sabojāties (parasti no iekšpuses). Pūstot kam, sabojāties (par vidu, iekšpusi).
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
- sapūt Pūstot sabojāties, parasti pilnīgi. Arī satrupēt.
- sacaurumot Radot (kam, parasti vairākus, daudzus) caurumus, sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- saraut Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- saraustīt Raustot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sadalīts, arī sabojāts.
- apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
- sabojāties Refl. --> sabojāt (1). Tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt (2). Tikt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt (3). Likt sabojātam.
- sabojāties Refl. --> sabojāt (4). Tikt sabojātam.
- sarūgt Rūgstot iegūt vēlamās īpašības. Rūgstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- salauzt Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- saplēst Sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, nevērīgi lietojot). Būt par cēloni tam, ka kas tiek sabojāts, parasti pilnīgi.
- sabumbot Sagraut, arī sabojāt, parasti ar aviobumbām.
- Krist (arī sakrist) čupā Sagrūt, sabrukt. Arī sabojāties.
- deformēt Sakropļot, sabojāt (organismu vai tā daļu).
- sabeigt Salaužot, saplēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi lietojot, padarīt nederīgu, nelietojamu. Arī sabojāt (1).
- sagriezt Saskaroties ar ko asu, skalot ko asu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- sagāzties Sasveroties sabojāties, parasti pilnīgi.
- sasist Sitot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu. Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- saskābt Skābstot sabojāties, parasti pilnīgi.
- uzmanīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- uzraudzīt Skatoties, vērojot ko sargāt (lai to nenozagtu, neizlaupītu, nesabojātu u. tml.).
- saskrambāt Skrambājot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrambājot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- saskrāpēt Skrāpējot radīt vairākas, daudzas rievas, līnijas (priekšmeta) virsmā. Skrāpējot sabojāt (priekšmetu), parasti pilnīgi.
- nosmēķēt Smēķējot sabojāt (parasti organisma daļas).
- saspaidīt Spaidot sabojāt, parasti pilnīgi.
- samuļļāt Spaidot, jaucot, neprasmīgi, nevīžīgi novietojot u. tml., sabojāt, parasti pilnīgi.
- saspārdīt Spārdot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saspert Sperot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saspridzināt Spridzinot sašķelt, sadalīt. Spridzinot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- apdriskāt Stipri apvalkāt (apģērbu, apavus). Lietojot sabojāt.
- sadegt Stipri sakarstot, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam, arī aizdegties (parasti par nepilnīgi izkaltētu sienu).
- samalt Strauji plūstot, triecoties (pret ko), parasti pilnīgi, sabojāt, sadragāt, arī iznīcināt (to) - piemēram, par ūdeņiem, nokrišņiem.
- nosust Sūtot sabojāties, arī nonīkt (par augiem, to daļām).
- sasust Sūtot sabojāties, parasti pilnīgi (piemēram, par sienu, labību).
- sašaudīt Šaudot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sašaut Šaujot sabojāt, parasti pilnīgi.
- Līdz pēdējam (arī beidzamam) tūkstotim, arī uz pēdējo (arī beidzamo) tūkstoti, arī pēdējā (arī beidzamā) tūkstotī Tā, ka ir atstāts novārtā, sabojāts, aizlaists bojā.
- kropls Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts.
- kroplīgs Tāds, kas nevēlami neatbilst parastajām formām (parasti par priekšmetiem). Tāds, kam ir defekti. Arī sabojāts. Kropls (2).
- satecēt Tekot, plūstot šķidrumam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam, arī tikt sabojātam, parasti pilnīgi.
- sadegt Tiekot ceptam, vārītam pārliecīgā karstumā, sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam (par pārtikas produktiem).
- saliekties Tiekot liektam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sadēdēt Tiekot lietotam, arī laika gaitā, parasti pilnīgi, sabojāties, kļūt nestipram (piemēram, par celtnēm, koka priekšmetiem).
- sadilt Tiekot lietotam, kļūt, parasti ļoti, plānam, sabojāties (piemēram, par darba rīkiem).
- salocīties Tiekot locītam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- saplīst Tiekot pakļautam ilgstošai saskarei ar ko, arī tiekot ilgstoši, arī nevērīgi lietotam, kļūt, parasti ļoti, viscaur, plānam, caurumainam, sabojāties, parasti pilnīgi.
- sarūgtēt Tiekot uzglabātam, kļūt, parasti ļoti, rūgtam (pēc garšas), sabojāties, parasti pilnīgi.
- applīst Tikt sabojātam (no ārpuses vai visapkārt), ieplīstot, atplīstot.
- sasist Triecoties (pret augiem), sabojāt (tos), parasti pilnīgi (parasti par nokrišņiem).
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
- nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
- satrūdēt Trūdot sadalīties, sairt. Trūdot sabojāties, parasti pilnīgi.
- satrunēt Trunot sabojāties, parasti pilnīgi.
- satrupēt Trupot sabojāties, parasti pilnīgi.
- saurbināt Urbinot radīt caurumus. Urbinot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saurbt Urbjot radīt caurumus. Urbjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- samīt Uzminot, uzkāpjot virsū, sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- sabraukt Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt (to), parasti viscaur, nelīdzenu, bedrainu u. tml. Vairākkārt braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- atdauzīt Vairākkārt sitot (ar darba rīku), padarīt (to) neasu vai sabojāt.
- nokapāt Vairākkārt spēcīgi sitot (ar pātagu, pletni u. tml.), sabojāt, ievainot, arī iznīcināt.
- savandīt Vandot sajaukt, arī sabojāt, parasti pilnīgi.
- novārtīt Vārtoties (pa ko), sabojāt, iznīcināt (to).
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- sazelēt Zelējot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sazīžļāt Zīžļājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sazīst Zīžot sabojāt, parasti pilnīgi.
sabojāt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV