sabraucīt
sabraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju; trans.
1.Saberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
PiemēriSabraucīt notirpušo kāju.
2.Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
PiemēriKad zemnieks sabrauka maizes drupačas saujā, lai pēcāk tās izbarotu lopiņam, tas ir kā svinīgs rituāls.
2.1.Braukot (velkot, raujot) savākt (piemēram, ogas, lapas, ziedus).
PiemēriSabraucīt jāņogas.
2.2.Braukot sakārtot (piemēram, matus, apģērba gabalu).
PiemēriSabraucīt bārdu.
Avoti: 7-1. sējums