Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sabraukties
sabraukties -braucos, -braucies, -braucas, pag. -braucos; refl.
1.Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt. Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
PiemēriKrietni sabraukties ar velosipēdu.
  • Krietni sabraukties ar velosipēdu.
  • Velosipēdists sabraucies gluži slapjš.
2.pareti Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
Piemēri..nebiju paguvis sabraukties ar komandu...
  • ..nebiju paguvis sabraukties ar komandu...
Avoti: 7-1. sējums