vircains
vircains -ais; s. -a, -ā
vircaini apst.
1.Tāds, kur ir virca. Tāds, kas sajaukts ar vircu.
PiemēriAtnāca decembris ar pirmo salu, ar atkusni, ar lietu un sniegu... Pie Rijkuru kūts sakrājās vircainas ūdens peļķes..
- Atnāca decembris ar pirmo salu, ar atkusni, ar lietu un sniegu... Pie Rijkuru kūts sakrājās vircainas ūdens peļķes..
- Nu [pilsētniecei] jābrien vircainā kūtī un pielijušās vagās. Jāstāv pie plīts un jāklāj galds.
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
Piemēri..istabā ar vircainām galošām kājās un ar sienu aplipušu lakatiņu galvā ienāca vecāmāte.
- ..istabā ar vircainām galošām kājās un ar sienu aplipušu lakatiņu galvā ienāca vecāmāte.
Avoti: 8. sējums