vircots
vircots -ais; s. -a, -ā
vircoti apst.
1.Divd. → vircot [2].
2.Tāds, kam ir pievienots samērā daudz virču.
PiemēriVircotas kotletes.
- Vircotas kotletes.
- ..viņš atrodas uz kuģa, kur visapkārt garo darvotu tauvu, vircotu ēdienu.. dvesma.
2.1.Tāds, kas atgādina virces (piemēram, pēc garšas vai smaržas).
PiemēriPēc izžāvēšanas [apiņu] drogai ir patīkami asa, vircota smarža, rūgta, sveķaina garša.
- Pēc izžāvēšanas [apiņu] drogai ir patīkami asa, vircota smarža, rūgta, sveķaina garša.
- pārn. Steigšus vien viņš ieskrēja pagrabā. Biezais, siltais, vircotais krogus gaiss viņu apkampa kā piedevīgs tēvs pazudušo dēlu.
Avoti: 8. sējums