Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vircains
vircains -ais; s. -a, -ā
vircaini apst.
1.Tāds, kur ir virca. Tāds, kas sajaukts ar vircu.
PiemēriAtnāca decembris ar pirmo salu, ar atkusni, ar lietu un sniegu... Pie Rijkuru kūts sakrājās vircainas ūdens peļķes..
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
Piemēri..istabā ar vircainām galošām kājās un ar sienu aplipušu lakatiņu galvā ienāca vecāmāte.
Avoti: 8. sējums