vīrcele
vīrcele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Cūknātru (vīrceļu) dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, veselām lapām visgarām stumbram un dzelteniem ziediem.
Piemēri..[obeliska] pakājē gulēja daži nesaskanīgi un jau apvītuši lauku ziedi - lupīna, vīrceles un rudzupuķes..
2.dsk.; bot. Augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, retāk koki un krūmi, ar pamīšus, pretējām un mieturos sakārtotām lapām. Cūknātru dzimta.
Avoti: 8. sējums