Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
virbis
virbis -bja, v.
Iesms, uz kura uzdur, piemēram, zivis žāvēšanai, gaļu cepšanai.
PiemēriStrādnieču rokas veikli ņem brētliņus [brētliņas] un virknē uz virbjiem. Virbjos savērtos brētliņus [brētliņas] sakar metāla rāmī un nogādā žāvētavā.
Avoti: 8. sējums