virāties
virāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās; refl.
1.Virināties1.
PiemēriAbos stāvos neviena loga nav vesela. Šur tur kāds vaļā atgrūsts apdedzis rāmis vēl virājas vējā.
1.1.Vairākkārt vērties vaļā un ciet (piemēram, par muti, acīm).
PiemēriTālei.. platās acis kā pielipušas Annas mutei, kas drīz sāks virāties..
Avoti: 8. sējums