jauktenis
jauktenis -ņa, v.
jauktene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
PiemēriŠoreiz vainīga bija Dollija, ja tā varētu teikt, mūsu ielas sunene, pa pusei dodziene, pa pusei buldodziene, ar vārdu sakot, jauna, simpātiska jauktene..
1.1.sar. Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
PiemēriSemfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..
Avoti: 4. sējums