jauktenis
jauktenis -ņa, v.
jauktene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
PiemēriŠoreiz vainīga bija Dollija, ja tā varētu teikt, mūsu ielas sunene, pa pusei dodziene, pa pusei buldodziene, ar vārdu sakot, jauna, simpātiska jauktene..
- Šoreiz vainīga bija Dollija, ja tā varētu teikt, mūsu ielas sunene, pa pusei dodziene, pa pusei buldodziene, ar vārdu sakot, jauna, simpātiska jauktene..
1.1.sar. Cilvēks, kura vecāki pieder pie dažādām rasēm, nācijām, tautībām.
PiemēriSemfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..
- Semfīras tumšā jauktenes āda smaržoja kā olīvu birzs pēc lietus..
2.v.; sar. Jaukts mežs.
Piemēri..ik pēc posma mainījās varens eglājs ar biezi noaugušu jaukteni..
- ..ik pēc posma mainījās varens eglājs ar biezi noaugušu jaukteni..
Avoti: 4. sējums