uziet
uziet -ēju, -ēj, -iet, pag. -gāju
1.intrans. Ejot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Ejot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriJānis Bruzils uzgāja pakalnā, apstājās un apskatījās..
1.1.trans.
PiemēriKāpnes ir baložu pilnas.. Priekšpēdējā platformā apstājos mazliet, lai atvilktu elpu. Tad uzeju vēl atlikušos cementa pakāpienus..
1.2.Ejot nokļūt (uz ūdens transportlīdzekļa, arī laipas, trapa u. tml.).
PiemēriKlūge: Es pats redzēju, ka viņa uzgāja uz kuģa.
1.3.pareti Uzbraukt (par transportlīdzekli).
Piemēri«Kā būtu,» es čukstu, «ja mēs spridzinātu tiltu tad, kad uz viņa uzietu.. vilciens?»
1.4.pārn. Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) — par ceļu, taku.
PiemēriCeļš uziet kalnā.
2.trans. Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko). Ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
PiemēriSuns, uzgājis kokā sēdošu medni, rej..
2.1.intrans. Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam. Ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
PiemēriReiz, ejot cauri kādam mežam, viņš uzgāja virsū cilvēkiem. Tie bija mežā aizbēgušie zemnieki..
2.2.Meklējot, kārtojot u. tml., parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt, atrast (parasti kaut ko pazaudētu, pazudušu, noslēptu, noslēpušos). Sameklēt (vajadzīgo, vēlamo).
Piemēri«..nomira reiz cilvēks, kas daudzus gadus bija ubagojis. Bet pēc nāves viņa skrandās uzgāja četri tūkstoši rubļu zeltā.»
3.parasti 3. pers.; intrans. Būt uzvirzāmam, uzmaucamam virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriKurpe viņai uz mata uzgāja [kājā].
4.intrans.; novec. Izteikt prasību (kādam). Pieprasīt (1).
Piemēri«Tev, meit, pa šitām dienām vajadzēs ciešāk uziet, lai maksā.»
Stabili vārdu savienojumiCik (tik) uziet. Uziet (arī iziet, uznākt) uz vēstures skatuves.
Avoti: 8. sējums