darbalaiks
darbalaiks -a, v.; parasti vsk.
1.Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē). Darbadienas (1) ilgums.
PiemēriDarbalaika racionāla izmantošana.
- Darbalaika racionāla izmantošana.
- Novērst darbalaika zudumus.
- Mēs kategoriski pateicām: «Darbalaiks nav tērzēšanai.»
1.1.Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
PiemēriIestādes darbalaiks.
- Iestādes darbalaiks.
- Muzeja darbalaiks.
- Pagarināts veikala darbalaiks.
2.Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
PiemēriPortrets bija jāpabeidz, un Ēvalds kaut kur bija lasījis, ka vislabākais darbalaiks māksliniekiem esot priekšpusdienās.
- Portrets bija jāpabeidz, un Ēvalds kaut kur bija lasījis, ka vislabākais darbalaiks māksliniekiem esot priekšpusdienās.
- Vecākajām meitenēm tagad sevišķi karsts darbalaiks - jāšuj uzvalciņi un kleitiņas tiem.. bērnu nama iemītniekiem, kas šogad sāks mācīties pirmajā klasē.
Stabili vārdu savienojumiKarsts darbalaiks.
- Karsts darbalaiks — sar. Saka, ja ir ļoti daudz steidzama darba.
Avoti: 2. sējums