darbaspējīgs
darbaspējīgs -ais; s. -a, -ā
1.Tāds, kam piemīt darbaspējas (par cilvēku).
PiemēriDarbaspējīgie iedzīvotāji.
- Darbaspējīgie iedzīvotāji.
- Vairāk nekā 60 procentu darbaspējīgo iedzīvotāju [Filipīnās] strādā lauksaimniecībā.
Stabili vārdu savienojumiIedzīvotāji darbaspējīgā vecumā.
- Iedzīvotāji darbaspējīgā vecumā — ekon. Padomju Savienībā: vīrieši 16-59 gadu, sievietes 16-54 gadu vecumā.
1.1.Tāds, kas spēj funkcionēt, veikt paredzētos uzdevumus (piemēram, par organizāciju, kolektīvu).
PiemēriDarbaspējīgs kolektīvs.
- Darbaspējīgs kolektīvs.
- Viens no kolektīva svarīgākajiem uzdevumiem - radīt darbaspējīgu padomi, kas var un grib strādāt.
Avoti: 2. sējums