darbatauta
darbatauta -as, s.; parasti vsk.
Kādas valsts, zemes darbaļaudis.
Piemēri..novelē «Austra un brālītis», kur mazas strādnieku meitenes skatījumā tēlota darbaļaužu demonstrācija, cildenos akordos atsegts darbatautas līksmais saviļņojums, prieks par brīvību.
Avoti: 2. sējums