Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
darbarūķis
darbarūķis -ķa, v.
darbarūķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; poēt.
Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
PiemēriLauku darbarūķi.
  • Lauku darbarūķi.
  • It viss viņā - gan sastrādātās plaukstas un eļļainās drēbes, gan saulē un vējos nobrūnējusī seja - liecināja: Antons ir īsts darbarūķis..
  • Protams, sākumā darbs ne visai veicās, jo trūka pieredzes.. Bet par to Ruta un Rita neskuma. Tagad viņas var stāties jebkuras lauku darbarūķes vietā.
  • Desmitiem tonnu agro tomātu, gurķu, redīsu, simtiem tonnu kāpostu, kartupeļu, burkānu dos kolhoza «Spēks» darbarūķi.
Avoti: 2. sējums