darbalaiks
darbalaiks -a, v.; parasti vsk.
1.Laiks, kas paredzēts darbam (uzņēmumā, iestādē). Darbadienas (1) ilgums.
PiemēriDarbalaika racionāla izmantošana.
1.1.Diennakts daļa (noteiktas stundas), kad (kas) ir atvērts, pieejams apmeklētājiem, pircējiem u. tml.
PiemēriIestādes darbalaiks.
2.Laika posms, kurā veic lietderīgu darbu.
PiemēriPortrets bija jāpabeidz, un Ēvalds kaut kur bija lasījis, ka vislabākais darbalaiks māksliniekiem esot priekšpusdienās.
Stabili vārdu savienojumiKarsts darbalaiks.
Avoti: 2. sējums