Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
dēkainis
dēkainis -ņa, v.
dēkaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
PiemēriDēkaiņa stāsti.
Avoti: 2. sējums