dēkainis
dēkainis -ņa, v.
dēkaine -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Dēku, dēkainu piedzīvojumu meklētājs. Cilvēks, kas piedzīvojis daudz dēku.
PiemēriDēkaiņa stāsti.
- Dēkaiņa stāsti.
- Edgars Kļava saprata, ka viņiem laimējies noķert lielu dēkaini, kura seno nedarbu slava vēl šodien nebija aizmirsta jūrmalā..
- ..Kurzemes hercoga kronim netrūka tīkotāju. Viens no tiem bija Morics.. Pazīstams dēkainis un - «siržu lauzējs».
Avoti: 2. sējums