ķemmēt
ķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Glaust, kārtot ar ķemmi (matus). Sukāt.
PiemēriĶemmēt pie spoguļa matus.
- Ķemmēt pie spoguļa matus.
- Ķemmējām Andas matus un strīdējāmies, vai ir vērts apmeklēt frizētavu.
- Kandidāts bija nedaudz pāri labākajiem gadiem, vairākas dienas neķemmētiem pelēkiem matiem..
- pārn. Lēverainu lietus bārdu gar kokiem ķemmēdams, pāri mežam slīdēja mākonis.
1.1.Glaust, arī tīrīt ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriĶemmēt suni.
- Ķemmēt suni.
- Ķemmēt zirgam krēpes.
- ..[saimnieces] kaķi ir salasīti uz ielas, starp tiem var būt traku suņu sakostie, bet meitenei tie visi ir jāķemmē..
2.sar. Sīki, rūpīgi pārmeklēt (kādu teritoriju).
Piemēri..viņi tomēr devās uz kādu salu purvā, jo.. fašisti gatavojās ķemmēt mežu.
- ..viņi tomēr devās uz kādu salu purvā, jo.. fašisti gatavojās ķemmēt mežu.
- Katru nakti notiek tvarstīšanas. Karavīri ielaužas mājās, visu izvanda,.. ķemmē ielu pēc ielas.
- «Viņā [ciema] galā jau iet žandarmu ķēde, ķemmēdama māju pēc mājas. Meklē vīriešus. Ar suņiem izokšķerē visus kaktus.»
Avoti: 4. sējums