nodzenāt
nodzenāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
PiemēriNodzenāt vistas no dārza.
- Nodzenāt vistas no dārza.
1.1.Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
PiemēriNodzenāt mušas.
- Nodzenāt mušas.
1.2.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka izbeidzas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis).
PiemēriViņa, miegu nodzenājot, dzied.
- Viņa, miegu nodzenājot, dzied.
2.Dzenāt (visu attālumu, ceļa gabalu) un pabeigt dzenāt.
PiemēriNodzenāt zaķi kādu kilometru.
- Nodzenāt zaķi kādu kilometru.
2.1.Dzenāt (visu laikposmu) un pabeigt dzenāt.
PiemēriNodzenāt zaķi labu laiku.
- Nodzenāt zaķi labu laiku.
3.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
PiemēriNodzenāt ziņnesi visu dienu.
- Nodzenāt ziņnesi visu dienu.
4.Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
PiemēriNodzenāts zirgs.
- Nodzenāts zirgs.
5.sar. Ilgāku laiku, arī visu laikposmu neatlaidīgi meklēt.
PiemēriJau tā veselas divas stundas nodzenāja tavas pēdas.
- Jau tā veselas divas stundas nodzenāja tavas pēdas.
6.apv. Nodarināt (koku, zarus).
PiemēriNodzenāju sila priedi.
- Nodzenāju sila priedi.
- Pusdienlaikā rīkoju sārtu, jo sakrājušies nodzenātie sīkie zari.
Avoti: 5. sējums