nodzelt
nodzelt parasti 3. pers., -dzeļ, pag. -dzēla; trans.
1.Dzeļot nonāvēt (par kukaiņiem).
PiemēriSirseņu mātei pagadījās ceļā liela maijvabole. Laupītāja daudz nedomāja, bet metās lidojošai vabolei virsū, nogāza zemē, nodzēla un atgrauza kājas.
1.1.Iekožot nonāvēt (par čūskām).
Piemēri«..ne čūskas tos [čaklos cilvēkus] var nodzelt, ne sumpurņi noriet, ne vārnas apsēst.»
2.Iedzelt (daudzās vai vairākās vietās) — par kukaiņiem.
PiemēriRoka no vienas vietas nodzelta.
2.1.Par augiem.
PiemēriKailās kājas nātru nodzeltas.
Avoti: 5. sējums