nodzert
nodzert -dzeru, -dzer, -dzer, pag. -dzēru; trans.
1.Izdzert (daļu).
PiemēriNodzert dažus malkus no piena krūzes.
2.Dzerot patērēt (visu dzeramo vai noteiktu tā daudzumu).
Piemēri«Tik vien jau no tevis bija tā labuma, ka palīdzēji komandai nodzert līdzpaņemto alu.»
2.1.Izlietot dzeršanai, dzērienu pagatavošanai.
PiemēriNodzert ievārījumu tējā.
3.Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu).
PiemēriNodzert naudu.
3.1.Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, pazaudēt (saprātu, spējas u. tml.).
PiemēriTurpat krogā savu strādnieka apziņu nodzer vecais Dzilna.
Stabili vārdu savienojumiNodzerta balss. Nodzerta seja.
3.2.sar. Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
PiemēriCitam plaušas nopīpētas, citam aknas nodzertas.
3.3.reti Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
PiemēriNodzert bēdas.
3.4.intrans. Dzert, žūpot (visu laikposmu) un pabeigt dzert, žūpot.
Piemēri«Vispār sāku dzert... Nu, nodzēru tā kādu pusgadu diezgan spēcīgi, tad apjēdzos, metu pie malas..»
4.Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres).
PiemēriNodzert kristības.
Stabili vārdu savienojumiNodzert (arī sadzert) magaričas.
5.reti Pārspēt dzeršanā. Apdzert (3).
Piemēri..Oļģertu sagrāba vēlēšanās nodzert visus zobgaļus un smējējus pagaldē...
Avoti: 5. sējums