Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nodzēst
nodzēst -dzēšu, -dzēs, -dzēš, pag. -dzēsu; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (uguns, liesmas) pārstāj degt.
PiemēriJa vīram vienam pašam neizdevās uguni nodzēst - lai tad mežs dega!
1.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas degošs) pārstāj degt.
PiemēriNodzēst ugunskuru.
1.2.Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
PiemēriNodzēst lampu.
Stabili vārdu savienojumiNodzēst (arī izslēgt, nogriezt) gaismu.
2.Dzēšot iznīcināt (piemēram, uzrakstīto).
PiemēriNodzēst nepareizi uzrakstīto vārdu.
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms.
Piemēri..viņa sejā nepakustējās ne muskulis. Tikai acu spīdumu viņš nekā nespēja nodzēst.
3.1.Būt par cēloni tam, ka izzūd (krāsu spilgtums un atšķirības, gaisma).
PiemēriKad saule kā sarkana acs nogrima aiz apvāršņa, pār zemi nolaidās krēsla un nodzēsa dienas košās krāsas.
4.Samaksāt (parādu).
PiemēriNodzēst parādu.
Avoti: 5. sējums