viesmīlis
viesmīlis -ļa, v.
viesmīle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
Cilvēks, kas (restorānā, kafejnīcā, ēdnīcā u. tml.) apkalpo apmeklētājus.
Piemēri..viņi sēdēja pustukšajā kafejnīcā pie galdiņa. Jauns viesmīlis ātri un veikli apkalpoja.
- ..viņi sēdēja pustukšajā kafejnīcā pie galdiņa. Jauns viesmīlis ātri un veikli apkalpoja.
- «Ja mēs rīkotu oficiālu pieņemšanu vai lielu rautu, es, saprotams, salīgtu viesmīļus. Bet Klāvs necieš.. svinīgumu.»
- Viesmīle atnesa pasūtīto, pasniedza rēķinu. Te augšā viss bija dārgāks nekā apakšā. Kārlis samaksāja.
Avoti: 8. sējums