viesmīlīgs
viesmīlīgs -ais; s. -a, -ā
viesmīlīgi apst.
1.Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs.
PiemēriViesmīlīgs namatēvs.
- Viesmīlīgs namatēvs.
- Viesmīlīga saimniece.
- Amerikānis: Aizbraucu. Jūsu direktors nav diez cik viesmīlīgs. Licis prasties, ka mana klātbūtne šeit neesot vēlama.
- Iepazināmies arī ar manu māti - gādīgu pret bērniem, neparasti viesmīlīgu pret katru ciemiņu.
- Te, svešā pusē, nebija ne savas jūras, ne savas zemes. Ļaudis, tiesa, pret bēgļiem viesmīlīgi. Neliedza jumtu virs galvas un pat maizes kumosā dalījās.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViesmīlīga uzņemšana.
- Viesmīlīga uzņemšana.
- Viesmīlīgi izturēties.
- ..māmiņa bija tik laipna, ka pieņēmām viņas viesmīlīgo uzaicinājumu [palikt pie viņas].
- ..istabā viņa uzklāja kafijas galdu, kad atnāca ciemos viņas darba biedrenes, tajā viņa viesmīlīgi ļāva pārnakšņot no laukiem iebraukušajiem radiniekiem.
1.2.Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
PiemēriViesmīlīga zeme.
- Viesmīlīga zeme.
- Pēkšņi viņš jūtas brīvs kā daždien karavīrs, kas pēc simtiem kilometru nostaigātu svešu ceļu iegriezies viesmīlīgās mājās.
- sal. Jau Maskavā Baronu dzīvoklis ir kā viesmīlīgs strops, kur labprāt salido vietējie latviešu studenti un arī iebraucēji.
Avoti: 8. sējums