viesmīlīgs
viesmīlīgs -ais; s. -a, -ā
viesmīlīgi apst.
1.Tāds, kas labprāt uzņem, cienā viesus, tāds, kas pret viesiem ir laipns, sirsnīgs.
PiemēriViesmīlīgs namatēvs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViesmīlīga uzņemšana.
1.2.Tāds, kam raksturīgas šādas īpašības (parasti par vietu ar tās iedzīvotājiem).
PiemēriViesmīlīga zeme.
Avoti: 8. sējums