Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
viesmācītājs
viesmācītājs -a, v.
viesmācītāja -as, s.
Mācītājs, kas ieradies no citurienes un notur dievkalpojumu citā draudzē.
PiemēriBija gadi, kad Melnkrante iztika bez mācītāja. Dievkalpojumus noturēja reizi mēnesī un jaunpiedzimušos kristīja viesmācītājs..
Avoti: 8. sējums