apciemot
apciemot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos.
PiemēriApciemot svētkos radus.
- Apciemot svētkos radus.
- Tēvs priecājās par dēla ierašanos: "Tas labi, dēls, ka tu mūs neaizmirsti apciemot..."
- Kad dārznieku pārveda [no slimnīcas] atpakaļ mājā, viņu apciemoja daži kaimiņi, novēlēdami drīzu izveseļošanos..
1.1.Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
PiemēriĻaudīm, kuri apciemoja Čehoslovakiju pirms otrā pasaules kara, prātā nenāca apmeklēt Lidicu.
- Ļaudīm, kuri apciemoja Čehoslovakiju pirms otrā pasaules kara, prātā nenāca apmeklēt Lidicu.
Avoti: 1. sējums