apskriet
apskriet skrienu, -skrien, -skrien, arī -skrēju, -skrej, -skrej, pag. -skrēju
1.intrans. Skrienot apvirzīties (ap ko, kam apkārt). imperf. Skriet apkārt.
PiemēriApskriet ap mājas stūri.
1.1.pārn. Ātri pārskatīt (apkārtējo) — par acīm, skatienu. Ātri apskatīt.
PiemēriViņas acis zibenīgi apskrēja istabai apkārt, pa vaļējām durvīm iesniecās [iesniedzās] arī tajās citās, ar mirkļa divdesmito daļu pieskardamās ikvienam priekšmetam..
1.2.trans.; pārn.
PiemēriAcis apskrien māju.
2.trans. Skrienot, arī ātri ejot, pabūt (vairākās vai visās vietās).
Piemēri..meitenes bij apskrējušas tālu apkārtni.., meklēdamas zārka apvij ar kuplās, zilganās smilgas un pirmās pļavu puķes.
2.1.sar. Apmeklēt (daudzus vai visus).
PiemēriLaima apskrēja visus kaimiņus, meklēdama pergamentu, ko apsiet ievārījuma burkas.
Stabili vārdu savienojumiPuspasaules apskriet.
2.2.pārn. Ātri izplatīties (par slavu, ziņām, baumām u. tml.).
PiemēriKalēja slava ātri apskrēja novadu.
3.trans.; reti Skrienot aizsteigties priekšā, pārspēt kādu skriešanā. Noskriet.
PiemēriRedzēsim, kurš kuru apskries.
Stabili vārdu savienojumiNelabums apskrien ap sirdi.
Avoti: 1. sējums