apskurbt
apskurbt -skurbstu, -skurbsti, -skurbst, pag. -skurbu; intrans.
1.Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē). Apreibt.
PiemēriPrāmnieks bija krietni apskurbis un zaudējis spēju sakarīgi runāt..
- Prāmnieks bija krietni apskurbis un zaudējis spēju sakarīgi runāt..
- sal. Mazliet streipuļodams, kā apskurbis Jēkabs izgāja no priekšnieka kabineta.
- sal. ..lepnie «ZIMi» šaudījās [pa ielām] šurp turp kā apskurbusi un taurēja nevaldāmā jūsmā.
2.Sajūsmināties, aizmirsties. Apreibt.
PiemēriVilma bija apskurbusi no laimes, - pat galva reiba.
- Vilma bija apskurbusi no laimes, - pat galva reiba.
- ..gluži nemanot sadila kupenas, noskrēja pali, un zeme sāka smaržot un zaļot. Dārznieks apskurba tīri kā jauneklis pirmā mīlestības laimē.
- Jā, viņš bija kā apskurbis; nevarēja aiziet no virpas un no gatavajām detaļām. Gribējās vēl un vēl tās skatīt, pētīt.
Avoti: 1. sējums