apslāpēt
apslāpēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka apslāpst (uguns). Apdzēst, nodzēst.
PiemēriUguni ierobežoja, apslāpēja. Dzēsēji nolaida kāpnes.
1.1.pārn. Apvaldīt (jūtas, to izpausmi).
PiemēriApslāpēt savas jūtas.
1.2.pārn. Apspiest, nomākt (centienus).
PiemēriApslāpēt zināšanu alkas.
2.parasti 3. pers. Būt par cēloni, ka kļūst nedzirdams, vāji dzirdams.
PiemēriApslāpēt ielas troksni.
2.1.Par skaņu (kas nomāc citu skaņu).
Piemēri..kareivis iesmējās, bet lietus troksnis apslāpēja smieklus.
Avoti: 1. sējums