apslāpt
apslāpt parasti 3. pers., -slāpst, pag. -slāpa; intrans.
1.Gaisa trūkuma dēļ apdzist.
PiemēriKrāsnī uguns apslāpusi.
1.1.Pārstāt darboties (par iekšdedzes dzinēju).
Piemēri..automobilis.. nosvērās uz sāniem. Motors iesprauslojās pāris reižu un apslāpa. Iedarbināt to ar starteri neizdevās.
1.2.pārn. Kļūt vājākam (par spēku, gribu, interesi).
PiemēriViņā no jauna pamodās apslāpusī enerģija..
2.Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem). Noslāpt.
PiemēriCālēni grozā apslāpuši.
3.Kļūt nedzirdamam vai vāji dzirdamam.
PiemēriGribēja saukt, bet balss apslāpa istabiņā.
3.1.Par skaņu (kuru nomāc cita skaņa).
Piemēri..[strādnieki fabrikā] kļuva varen nemierīgi. Sacēlās tāda vārdu vētra, ka tajā apslāpa pat mašīnu rūkoņa.
Avoti: 1. sējums