krunkoties
krunkoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām). Pārklāties ar krunkām (par ādu). Grumboties.
PiemēriPiere krunkojas.
- Piere krunkojas.
- Uz kakla krunkojas āda.
1.1.Par dzīvnieka purnu.
2.Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
PiemēriSvārki krunkojas.
- Svārki krunkojas.
- Zābaku stulmi krunkojas.
- ..drēbe sāk velties un krunkoties..
- ..bikses, uzvilktas līdz zodam, krunkojās kā ermoņikas.
Avoti: 4. sējums