krunkot
krunkot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Raukt krunkās (seju, tās daļas). Būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās). Grumbot.
PiemēriZiemelis krunkoja pieri un berzējās uz sava krēsla.
1.1.Raukt krunkās (purnu) — par dzīvniekiem.
2.Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
PiemēriSatraukumā krunkot lakata stūri.
Avoti: 4. sējums