krunkains
krunkains -ais; s. -a, -ā
krunkaini apst.
1.Tāds, kurā ir izveidojušās krunkas (parasti par sejas ādu). Ar daudzām krunkām (piemēram, par seju, tās daļām). Grumbains (1).
PiemēriKrunkaina seja.
1.1.Par dzīvnieka, parasti tā purna, ādu.
Piemēri..atļepušām ausīm un riebīgu, krunkainu purnu. Suns skatījās Ēvaldā ar sārtām, noasarojušām acīm..
1.2.Tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriViņa [sieviete] likās pa šo laiku sakritusi, kļuvusi vecāka, krunkaināka.
2.Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).
PiemēriKājās puišelim zābaciņi, kuru īsto krāsu tagad vairs grūti nosacīt. Tie kļuvuši pelēcīgi un krunkaini..
2.1.Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).
PiemēriViņa.. ir uzvilkusi krunkaino vēja mēteli..
Avoti: 4. sējums