krunka
krunka -as, s.
1.Rieva (parasti sejas ādā). Grumba (1).
PiemēriDziļas krunkas.
1.1.Rieva (dzīvnieka ādā).
PiemēriUn Duksis savieba purnu krunkās un sniedza man savu balto ķepiņu.
2.Nejauši radusies kroka, negludums (piemēram, apģērbā, apavos).
PiemēriSvārki raujas krunkās.
2.1.Īpaši izveidota kroka, savilkums (piemēram, apģērbā).
PiemēriVismazākā izmēra mētelis [jaunkareivim] gandrīz līdz zemei, mugurpusē savilkts milzīgās krunkās.
Avoti: 4. sējums