Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krunkots
krunkots -ais; s. -a, -ā
1.Krunkains1. Grumbains (1).
PiemēriTurpat [vilcienā] blakus ejā stāv veca sieviņa. Krunkotu seju un manāmi sakņupuši zem gadu nastas.
  • Turpat [vilcienā] blakus ejā stāv veca sieviņa. Krunkotu seju un manāmi sakņupuši zem gadu nastas.
  • Bataljona komandieris Grigorijs Ivanovičs bija vecs, mazliet nodzēries, sirmbārdains kapteinis gaļīgu, dziļi krunkotu.. seju.
2.Krunkains2.
Piemēri..šie zābaki aiz kārklu krūma - krunkotiem, apsarkušiem stulmeņiem, zaļi strīpainām austiņām... Jānim tie liekas pazīstami.
  • ..šie zābaki aiz kārklu krūma - krunkotiem, apsarkušiem stulmeņiem, zaļi strīpainām austiņām... Jānim tie liekas pazīstami.
  • Mācītājs Harfs.. iznāca no bildes aizmugures melnā krunkotā talārā ar baltām ļipiņām zem bārdas..
Avoti: 4. sējums