krunkots
krunkots -ais; s. -a, -ā
1.Krunkains1. Grumbains (1).
PiemēriTurpat [vilcienā] blakus ejā stāv veca sieviņa. Krunkotu seju un manāmi sakņupuši zem gadu nastas.
2.Krunkains2.
Piemēri..šie zābaki aiz kārklu krūma - krunkotiem, apsarkušiem stulmeņiem, zaļi strīpainām austiņām... Jānim tie liekas pazīstami.
Avoti: 4. sējums