krunkains

krunkains -ais; s. -a, -ā

krunkaini apst.

1.Tāds, kurā ir izveidojušās krunkas (parasti par sejas ādu). Ar daudzām krunkām (piemēram, par seju, tās daļām). Grumbains (1).

PiemēriKrunkaina seja.

Krunkaina seja.
Krunkaina piere.
..viņš ilgāku brīdi noskatījās mātē. Viņas vaigs kopš pēdējā apciemojuma bija kļuvis krunkaināks, viņas mati sirmāki.
Zigismunds Ķauķis jau stāvēja blakus savam dēlam, un viņa krunkainie vaigu gali bija kļuvuši satraukti sārti.

1.1.Par dzīvnieka, parasti tā purna, ādu.

Piemēri..atļepušām ausīm un riebīgu, krunkainu purnu. Suns skatījās Ēvaldā ar sārtām, noasarojušām acīm..

..atļepušām ausīm un riebīgu, krunkainu purnu. Suns skatījās Ēvaldā ar sārtām, noasarojušām acīm..

1.2.Tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).

PiemēriViņa [sieviete] likās pa šo laiku sakritusi, kļuvusi vecāka, krunkaināka.

Viņa [sieviete] likās pa šo laiku sakritusi, kļuvusi vecāka, krunkaināka.
Durvis drīz atvērās, un uz sliekšņa parādījās viena krunkaina vecene melnu mici galvā.
Tas ir pelēki sirms, krunkains mopsis.

2.Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).

PiemēriKājās puišelim zābaciņi, kuru īsto krāsu tagad vairs grūti nosacīt. Tie kļuvuši pelēcīgi un krunkaini..

Kājās puišelim zābaciņi, kuru īsto krāsu tagad vairs grūti nosacīt. Tie kļuvuši pelēcīgi un krunkaini..

2.1.Tāds, kam ir īpaši izveidotas krokas, savilkumi (piemēram, par apģērbu).

PiemēriViņa.. ir uzvilkusi krunkaino vēja mēteli..

Avoti: 4. sējums