sveķains
sveķains -ais; s. -a, -ā
sveķaini apst.
1.Tāds, kas satur sveķus. Tāds, kurā ir sveķi. Tāds, kam ir sveķiem raksturīgā konsistence.
PiemēriSveķains skals.
- Sveķains skals.
- Sveķaina koksne.
- Sveķains pumpurs.
- Sveķaina viela.
- Sveķaina nafta.
- Līkās, grumbuļainās, sveķainās pagales žirgti sāka degt, laizdamās caur augšējām pagalēm melnus, kuplus dūmus.
- Kamīnā sprakšķēja un lēkāja sarkanas dzirksteles. Nebija jau bērza malka, bet.. sveķainā priede nepadodas liesmai klusi un mierīgi kā bērzs.
- Kaut kas iekrita viņu guļas vietā. Viņi iztrūkās, bet tas bija tikai vēl pazaļš, ciets un sveķains čiekurs.
1.1.Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem. Tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
PiemēriRokas sveķainas un melnas. Pirksti līp kopā..
- Rokas sveķainas un melnas. Pirksti līp kopā..
- Darbs ir arī nauda sarepējušā, sveķainā saujā.
2.Tāds, kam ir, parasti egļu, priežu, sveķu smarža, garša. Tāds, kas ir raksturīgs, parasti egļu, priežu, sveķiem (par smaržu, garšu).
PiemēriSveķaina un sausa meža gaisa vietā jūs apdveš zāļu velgā dvaša.
- Sveķaina un sausa meža gaisa vietā jūs apdveš zāļu velgā dvaša.
- Apkārt priedes, un spirgtais, sveķainais gaiss pildīja manas slimās plaušas.
- Pēc izžāvēšanas [apiņu] drogai ir patīkami asa, vircota smarža, rūgta, sveķaina garša.
- Paldies arī par to vasaru, kad zili kokaļi ceļmalas saziedēja,.. bet meži sveķaini smaržoja vējā..
Avoti: 7-2. sējums